Par mani

Cik sen es nodarbojos ar suņu apmācību?

Pirmo reizi suņu apmācībai pievērsos 2006. gadā Man bija ārkārtīgi neklausīgs suns Sāra, ar kuru es nekādi netiku galā, tāpēc devos uz suņu skolu.
Pat tagad atceroties kā mums gāja, bija smags gadījums.

Gadu vēlāk sāku piedalīties dažādās sacensībās.
Pirmajās sacensībās mēs vienmēr ieņēmām stabilu pēdējo vietu, bet tā, ka man nepatīk padoties, sezonas beigās rezultāti uzlabojās. Un nākamajā gadā jau sekoja pirmās uzvaras

Kāpēc es sāku nodarboties ar suņu apmācību?

Tā vienkārši sanāca. Viss ko es dzīvē darīju, mani noveda pie suņu mācīšanas, un es tam nepretojos.

Tad, kad sacensībās mums sāka iet ar vien labāk, cilvēki sāka interesēties, kā man tas sanācis. Nenoliedzami, daudzus arī iedvesmoju. Ar suni, kurš bija pilnīgi nesavācams un nekontrolējams sāku uzvarēt sacensības.

Man viss sākās otrādi. Tajos laikos nebija treneru skolas, tāpēc gāju pie treneres (Viktorijas Kenigsvaldes) kura man palīdzēja satrenēt Sāru, un prasīju, vai viņa mani var sagatavot par treneri. Viņa piekrita. 

Tālāk jau ir daudz prakses, semināri, protams turpināju piedalīties sacensībās. Nenoliedzami daudz grābekļi uz kuriem uzkāpu.

Cik bieži esmu sakosts, un vai man nav bail strādāt ar agresīviem suņiem?

Bail ir un nav vienlaicīgi. Ja man pretī stāv liels agresīvs suns ar atņirktiem zobiem, es protams ļoti labi stādos priekšā, ko viņš ar mani var izdarīt. Un dzīvē diemžēl tik skaisti nenotiek, kā youtube video, kur uzsit ar knipi, pasaki kādu skaļu frāzi vai uzvelc brīnumainu pavadu, un suns nomierinās. Bet ievērojot dažādus drošības noteikumus pagaidām ir sanācis izdzīvot.

Sakosts protams esmu, gan savas vainas deļ, kad iedomājos, ka esmu varenāks kā patiesībā esmu, gan tāpēc, ka saimnieki neievēro to, ko es viņiem saku (no tā man ir visvairāk bail), bet ļoti sen nav bijis neviens nopietns negadījums.

Cik bieži mani mēģina sakost?

Vidēji 2x nedēļā. Bet, ņemot vēā, ka pagaidām esmu izsprucis sveikā, varu sevi uzskatīt par veiksminieku 😂 .

Jāatzīst, ka pagaidām agresīvi suņi paliek ar vien mazāk, un tas priecē.

Kas man darbā sagādā prieku?

Viennozīmīgi - rezultāts. Un protams kucēni, ar tiem es varu stundām ilgi pa grīdu vārtīties.

Vai jebkuru suni var apmācīt?

Tas ir atkarīgs no vēlmēm un vajadzībām, bet pilnīgi noteikti jebkuru suni var mācīt, un jebkuru situāciju var uzlabot. Problēma ir nedaudz cita. Mans skolnieks ir nevis suns, bet gan saimnieks, un diemžēl saimnieki gan ne visi pakļaujas apmācībām.

Vai man ir kāds "treneru" diploms vai sertifikāts?

Jā protams, man ir Latvijas Kinoloģiskās Federācijas treneru apliecība, un daudz, daudz, daudz semināru sertifikāti.